Arhitekts šķūnīti uzskata par „rozīni”

„Muzeja ēka ir pārāk drūma. Platība pārāk liela, tādēļ to vajadzētu samazināt, lai ziemā nebūtu tik liela maksa par apkuri,” sabiedriskās apspriešanas sapulcē iecerēto Ogres Vēstures un mākslas muzeja jaunceļamo ēku novērtēja Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs.  Savukārt būvvaldes arhitektiem iecere patīk.

Sapulcē piedalījās Ogres mērs, tagadējā Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Iveta Ruskule, muzeja skices autors arhitekts Agris Padēlis – Līns, Ogres galvenais arhitekts Pēteris Zilberts, būvvaldes vadītāja Maija Rinka, vairāki domes darbinieki un tikai daži interesenti.

Lielākais runātājs un jautātājs bija Ogres mērs, jo ir arī naudas maka turētājs. Viņš atzina, ka ēka atstāj pārāk drūmu iespaidu, savukārt P.Zilberts tādas domas centās izklīdināt – makets izgatavots no brūna materiāla, taču nav teikts, ka celtniecībā izmantos tumšus materiālus.

„Man patīk koka un stikla apvienojums – tiek uzsvērts, ka Ogre ir vasarnīcu pilsēta,” sacīja I.Ruskule.
P.Zilberts ēkas konstruktīvo risinājumu novērtēja atzinīgi. „No mākslinieciskā viedokļa rezultāts, par kuru bijām sasapņojušies, ir tapis labā mākslinieciskā līmenī, risinājums ir simpātisks, bet jādabū arī finansējums. Rēķinām, ka izmaksas varētu būt ap 500 latiem par kvadrātmetru,” sacīja P.Zilberts. Jaunās muzeja ēkas platība iecerēta ap 600 kvadrātmetru liela. „Ja par apkuri būs jāmaksā 50 santīmu par kvadrātmetru, sanāks summa ne pa jokam. Ko tas mums maksās? Kāds no muzeja būs ekonomiskais efekts? Neesam Jūrmala, kuru apmeklē ap miljons tūristu gadā. Un stikla sienas? Varbūt sanāks, ka par apkuri vajadzēs maksāt vēl vairāk!” sacīja E.Bartkevičs. Viņš domā, ka muzeja telpu platība jāsamazina. „Kādēļ muzejam vajadzīga zinātniskā lasītava 35 kvadrātmetru platībā? Apmēram tik liela lasītava ir bibliotēkā. Darba kabinetam pietiek ar 20 kvadrātmetriem, tur būtu vieta gan muzeja darbiniekam, gan lasītājiem. Lai viņi pierakstās un nāk rindas kārtībā!” sacīja Ogres mērs. Viņam bija iebildumi arī par lielajām krātuvju telpām, jumta formu un garajām, augstajām, kāpnēm, kas ved uz muzeja ieeju, kā arī šķūnīti muzeja pagalmā.

„Ir jābūt izpratnei par to, muzejs ir vai nav vērtība. Manuprāt, ir vērtība. Brīvības ielā bija šķūnīši, manuprāt, tā ir rozīne, augstākās klases arhitektūra. Mēs mākam veco parādīt un izcelt, tā ir cita raudze. Tā ir attieksme pret savu pilsētu. Droši vien, ka vajadzētu piestrādāt pie minimālās celtniecības programmas, varbūt muzeja krājumus var izvietot pagrabstāvā. Mums ir jābūt vienotiem savā nostājā – muzejs ir vai nav vajadzīgs. Ja nav, būvvaldei nolaižas rokas. Ja dodam impulsu, ka ir vajadzīgs, naudas izteiksmē visu optimizējam,” sacīja P.Zilberts.     
I.Ruskule sacīja, ka muzejā varētu izvietot tūrisma informācijas centru, organizēt dažādus pasākumus, lai tas būtu labi apmeklēts.  

„Muzeja galvenā problēma ir tā, ka tas nav apdzīvots. Ir ļoti svarīgi radīt sabiedrisko sajūtu, lai tas būtu kā centrs, lai cilvēkiem rastos par to vitāla interese,” sacīja Agris Padēlis – Līns.

Ogres mēs jautāja, vai nav iespējams nopirkt tagadējo muzeja ēku? I.Ruskule sacīja, ka mājas saimnieki ēku nepārdod, bet par telpu īri gadā jāmaksā liela summa. Pašlaik īri apmaksā Ogres rajona pašvaldība.

Muzeja ēkas skices sabiedriskā apspriešana turpinās – ikviens vēl var izteikt savu viedokli domē vai pa e – pastu.